sestdiena, 2012. gada 28. janvāris

Fabula par sparīgajām spelgoņirbītēm

Bija ziema. Sniga sniegs. Daudz sniga sniegs. Unikālās sniegpārsliņas viegli apsedza katra koka galotni un aizputināja mazās meža taciņas. Baklažānus vairs nevarēja izrakt. Arī burkāni bija beigušies, un mums vairs nebija, ko ēst.
Lūsis, atstādams gurkstošajā sniegā mazus pēdu nospiedumus, zagās pretī irbītes ligzdai. Tās bija dumjas un vienmēr dēja pašā ziemas spelgonī. Tas, protams, lūsim runāja tikai par labu. Vējš sašūpoja koku galotnes, un pamatīgs sniega vāls uzkrita tieši uz apsarmojušā purna. Irbīte iztrūkās no trokšņa un aizspurdza debesu plašumos, aiz sevis atstādama trīs mazas, raibas oliņas. Lūsis tuvojās ligzdai, bet, pirms vēl viņš paspēja apostīt olas, no citas puses kaķveidīgajam zvēram virsū metās cita irbīte - mazāka, bet krietni niknāka. Tas izrādījās uzmanības novēršanas manevrs.
Sarkani krāsotu purnu, lūsis devās tālāk savās gaitās, vēl joprojām skumdams par zaudētajiem baklažāniem. Tuvējā meža ielokā viņš ieraudzīja vēl trīs ligzdas. Bez pusdienām viņš noteikti nepaliks!
Pamanījušas tuvojamies bīstamo dzīvnieku, irbītes satraukti saskatījās. Viņu burvju nūjiņu maģija vēl nebija uzlādējusies! Irbītes atpazina savas māsas atstāto brīdinājuma zīmi uz lūša purna. Lūsis metās virsū putniņiem, bet ieskrēja varenas egles stumbrā, un, atgūstot samaņu, viņam rādījās 21 spelgoņirbīte. Tas nu bija par traku! Nospriedis, ka 21 pret vienu nav godīga spēle, lūsis aizvainots devās medīt kaut ko vieglāk noķeŗamu, piemēram, gliemežus.

Morāle: nevajag burvju nūjiņu, ja palīdzēs smadzeņu satricinājums!

Autori:
Ellena R. Landara ("Digitālo Neaizmirstulīšu lauka" autore)
Ingus Macats ("Koncertfīģeļa" autors)
Ane Laska ("Angel of Mine" autore)
Paloma Sonrisa ("Secreto del Mar" autore)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru